Dārza uztvere un izpratne dažādiem cilvēkiem var būt ļoti daudzveidīga. Dārzu mēs uztveram kā āra dzīvojamo telpu, kā vidi dažādām darbībām: aktīvai un pasīvai atpūtai, kā arī daudzām praktiskām nodarbēm un vaļaspriekiem. Dārzam ir reprezentatīva nozīme, tas liecina par īpašnieku gaumi, dzīvesstilu un tas var simboliski atklāt arī īpašnieku pasaules uzskatus un redzējumu. Sezonu gaitā dārzs var radīt daudzveidīgas, spilgtas noskaņas, kā arī iedvesmot darbam un pārdomām. Dārza uzbūve, tā arhitektūras elementi, augu klāsts un to izkārtojums ietver sevī arī tautas mentalitātes pamatvērtības un ainavisko identitāti. Katrs dārza īpašnieks saikni ar dārzu bieži uztver kā zaudētās saiknes ar dabu atjaunošanu, tādejādi dārzam piemīt arī nostaļģiska nozīme, kas ļauj cilvēkam izjust sevi kā daļu no dabas un palīdz saglabāt garīgu līdzsvaru. Dārzu mēs uztveram arī kā konkrētas vides, apkārtnes ainavas sastāvdaļu, un tas var sevī ietvert šīs vides raksturīgākās iezīmes un uzbūves pamatprincipus, lai veidotu vienotu un līdzsvarotu dzīves vidi.